Pauls Bendrups

Dzimis 1887.gada 30.martā Līvbērzes pagasta «Mežsargos»

Tēvs – Ansis bija Līvbērzes pagasta Cukšļu māju saimnieka vecākais dēls, pēc amata kurpnieks.
Māte – Late.

Brālis Kārlis Bendrups. Māsa Līne Klieders.

Izglītība

Pirmo izglītību ieguvis Līvbērzes pagasta skolā.
Tālāko izglītošanos veicis paša spēkiem. Pēc pagasta skolas iestājies par tirdzniecības mācekli pie pazīstamā Jelgavas tirgotāja Viļa Gotharda.

Būdams aktīvs revolucionārs 1905.gadā spiests atstāt Latviju un doties bēgļu gaitās uz Pēterpili. Iestājās Obuchovas fabrikas kooperatīvā un paralēli uzsāka gatavošanos tautskolotāja tiesību iegūšanai.
1908.gadā ieguva skolotāja tiesības un uzsāka darbu vācu Potkanovas kolonijā draudzes skolā Pēterpils nomalē. Šeit strādādams iepazinās ar mācību pasniegšanu Murzinkas kurlmēmo skolā, kur strādāja pazīstamie latviešu kurlmēmo skolotāji P.Kunstmanis un J.Grinfelds, kā ietekmē sāka apmeklēt ķeizarienes Marijas kurlmēmo skolotāju sagatavošanās kursus.
Šos kursus pabeidza 1910.gadā ar tiesībām pieteikšanas kārtībā kurā katrā vietā Krievijā atvērt un vadīt kurlmēmo skolu.

Darba gaitas

1910.gadā P.Bendrupu komandēja uz Astrahaņu, kur viņš kļūst par kurlmēmo skolas priekšnieku.
1913.gadā iegūst mājskolotāja tiesības vācu valodā.
1915.gadā aktīvi darbojas vietējā latviešu bēgļu komitejas organizēšanā. Revolūcijas pirmajā posmā bēgļu sapulcēs P.Bendrups ar dedzīgām runām aicina atgriezties Dzimtenē.
1919.gadā tiklīdz rodas iespēja atstāj Astrahaņu un pārceļas uz Sarātovas kurlmēmo skolu. Šeit iestājas arī augstskolā un pabeidz divus kursus veterinārā fakultātē.
1920.gadā kopā ar Hermani Švēdi atgriežas Latvijā un jau 15.septembrī uzņemas Jelgavas kurlmēmo skolas vadību.

Jelgavas Kurlmēmo Skola

1920.gada 16.septembrī Pauls Bendrups uzņēmās Jelgavas kurlmēmo skolas vadību. Netaupot spēkus viņš darīja visu iespējamo, lai skolu pēc iespējas ātrāk labi nostādītu un piesaistītu labākos mācību spēkus.
Ar plašo skolas namu, dažādām darbnīcām, skolēniem, daudzpusīgo skolas saimniecību un teicamajām skolēnu sekmēm šī dzīves pabērnu audzināšanas iestāde kļūst par priekšzīmīgāko kurlmēmo skolu Latvijā un Baltijas valstīs. Skolu vajadzēja paplašināt. Tika nolemts esošās teritorijā būvēt jaunu mācību ēku. 1926. gadā Saeimas budžeta komisija piešķīra 100 tūkstošus latu ēkas būvei. Skolas pamatakmeni iesvētīja prāvests J. Reinhards 1927. gada 29. aprīlī.
1934.gada 15.majā viņu iecēla arī par Jelgavas pilsētas valdes locekli, kur sākumā viņš pārzināja pilsētas uzņēmumu un būvnodaļu.
1936.gadā uzsāk vadīt arī Jelgavas pilsētas izglītības un aizgādības nodaļu.
Šajā darbā viņš paliek līdz 1944.gadam. Blakus pienākumiem skolā viņš aktīvi darbojas kulturālās un saimnieciskās organizācijās.Latvijas Defektīvo bērnu skolotāju biedrības dibināšanas iniciators.
Par piedalīšanos brīvības kustībā bija spiests emigrēt uz Austrāliju.
Bēgļu gaitās nonāk Austrālijā, kur darbojas Eslingenas latviešu kolonijas pārvaldē un ev.lut.draudzes valdē, noorganizē un vada defektīvo bērnu skolu. Melburnā ir Melburnas ev. lut. draudzes un savstarpējās palīdzības fonda priekšnieka biedrs.

Ģimene

Ar sievu Sofiju laulībā nodzīvoti 50 gadi. Izaudzināta meita – Marija un divi dēli – Viktors un Boriss. Dēls Viktors Bendrups – Melburnas Latviešu biedrības jauktā kora «Rota» diriģents no 1949.gada.

Mūžībā devies 1967.gada 20.jūnijā Melnburnā, Austrālijā. Apbedīts Fawknera kapsētā Austrālijā.

image8

Pauls Bendrups 1933.gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV šķiru.

Triju Zvaigžņu ordenis ir Latvijas Republikas apbalvojums. To piešķir pilsoņiem un ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā. Nopelni var būt pašvaldību, saimnieciskā, sabiedriskā un kultūras darbā jebkurā jomā. Triju Zvaigžņu ordenis ir dibināts 1924. gada 24. martā, par piemiņu Latvijas Republikas tapšanai. Ordeņa devīze ir: “Per aspera ad astra”, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē: “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”.

Izmantotā literatūra

www.periodika.lv –
Jaunais Zemgalietis nr.94. 29.04.1927.
Brīvā zeme nr.194. 31.08.1933.
Zemgales Balss 31.03.1937.
Izglītības ministrijas mēnešraksts nr.4 01.04.1937.
Zemgales Balss nr.71. 01.04.1937.
Zemgales Ziņas 17.04.1997.
Latvietis nr.201 16.05.2012.
www.vikipedija.lv
Alīda Zigmunde Nedzirdīgo izglītība Latvijā no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Rīga 2011.
Bendrups P. Vēsturiskas ziņas par Jelgavas Valsts kurlmēmo skolu. Latvijas Defektīvo bērnu skolotāju biedrības rakstu krājums. Nr. 1. Rīga: 1937.
Bendrups P. Valmieras Valsts kurlmēmo skolas vēsture. Latvijas Defektīvo bērnu skolotāju biedrības rakstu krājums Nr. 2. Rīga: 1938.

Apkopots 2019.gada augustā, Jelgavā