Dzeja elpo mūsu skolā

Septembris – dzejas mēnesis. Arī mūsu skolā elpoja dzeja.

Literatūras stundās lasījām dzeju, apbrīnojām dzejnieka vārdu spēku un virtuozitāti. Pētījām dzejas formu un izteiksmes līdzekļus. Arī paši mēģinājām būt dzejnieki. 6.klases skolēniem labāk padevās akrostihi, bet skolas lielākie centās uzrakstīt trioletu.

Sapratām, ka svarīgāka par formu ir dzejā vēstītā doma un patiesās emocijas. 9. klases skolnieces Alises dzejolis tika veltīts skolotājiem, bet Eduards dzejā izteica svarīgu apgalvojumu:

„Mēs gribam būt gudri,
Mēs būsim gudri,
Lai pierādītu to sev!”
Sergeja Emīla dzejolis skanēja kā veltījums Latvijai:
„Saule lec.
Egles galā putni gatavojas
Pārlidošanai uz siltu zemi.
Tēvu zeme paliks tepat.
Arī sniegā egles būs zaļas.
Mājas būs vienādi baltas.
Ikkatrs jūt, sirds jūt:
Tēvu zeme ir tepat.”

Skolotāja Sarma Ulbina